Lielākajai daļai Disneja princeses izcelsme ir tautas pasakas, pasakas un leģendas, kas ļoti atšķiras no viņu klasiskajām filmām.
Stāsti par Disnejs Princeses ir ļoti pazīstamas, taču daudziem skatītājiem nav zināmas oriģinālās pasakas, uz kurām viņi balstās, un šeit ir redzams, cik daudz viņi mainījās no izejmateriāla. Volta Disneja bildes vairāk nekā astoņu gadu desmitu laikā ir veidojušas vairākas filmas, un, lai arī ir izpētīti dažādi žanri un stili, to joprojām vislabāk atceras animācijas klasika, galvenokārt tās, kurās piedalās princeses.
Disneja pirmā animācijas filma bija Sniegbaltīte un septiņi rūķi , kas tika izlaists 1937. gadā, un kas bija arī pirmā pilnmetrāžas animācijas filma, piešķirot studijai pirmo ASV Kinoakadēmijas balvu (goda rakstu, kurai pievienotas septiņas miniatūras statuetes). Kopš tā laika Disnejs ir atdzīvinājis dažādas leģendas un klasiskās pasakas ar savu firmas burvju pieskārienu, kā arī ar daudzām izmaiņām sākotnējos stāstos, jo ne visi no tiem ir tieši bērniem draudzīgi - vismaz ne atbilstoši mūsdienu standartiem. Disneja princeses stāsti ir labs piemērs tam, jo lielākā daļa no tiem nāk no ļoti traģiskām pasakām, un ne visām no tām bija laimīgas beigas. Patiesībā ne visi no tiem izdzīvoja.
Turpiniet ritināt, lai turpinātu lasīt Noklikšķiniet uz pogas zemāk, lai sāktu šo rakstu ātrā skatā.
Pirmkārt, ne visas sieviešu lomas animācijas Disneja filmās tiek uzskatītas par oficiālām Disneja princesēm. Kritēriji, lai kļūtu par oficiālu Disneja princesi, ir atšķirīgi, taču viņiem visiem kopīgs ir vai nu dzimis, vai precējies karaliskais, vismaz viens muzikālais numurs un dzīvnieka sāncensis, tāpēc Mulanu uzskata par tādu, kaut arī viņai nav nekādas saistības honorāru, bet viņa tomēr izpildīja varonību - Anna un Elza no Saldēti , no otras puses, nav oficiālas Disneja princeses. Tagad, un kā jau minēts iepriekš, šie varoņi nāk no leģendām un pasakām, kurās notika daudz izmaiņu, lai pastāstītu pareizus ģimenei draudzīgus stāstus ar laimīgām beigām, un lūk, kā katra Disneja princese patiesībā ir savos oriģinālos stāstos.
Sniegbaltīte un septiņi rūķi - Sniegbaltīte
Disnejs jau no paša sākuma aizņemas pasakas no brāļiem Grimmiem burtiski. Sniegbaltīte un septiņi rūķi pamatā ir Grimmas 1812. gada pasaka Sniegbaltīte , un, lai arī tas saglabāja oriģinālā stāsta visprecīzākos elementus, tas arī veica dažas būtiskas izmaiņas. Sākotnējā pasakā Sniegbaltīte ir jaunāka un nesatiek princi, pirms viņai ir dots ābols, un mednieks atved karalienei dzīvnieka plaušas un aknas (pretstatā sirdij), kuras karaliene pēc tam apēd. Sniegbaltīte nepamostas pēc tam, kad princis to ir noskūpstījis - tā vietā princis viņu aizved uz tēva pili, lai dotu viņai pienācīgu atpūtas vietu, bet, kamēr viņa tiek transportēta, viens no kalpiem aizbrauc un zaudē līdzsvaru, izmežot gabalu. saindēta ābola no Sniegbaltītes rīkles, tādējādi atdzīvinot viņu. Tad princis viņai ierosina, un viņa pieņem. Vēlāk karaliene uzzina, ka joprojām ir daži taisnīgāki par viņu, kas tagad ir prinča līgava, un apmeklē kāzas, lai izmeklētu. Nokļuvis tur un Sniegbaltītes atpazīts, princis pavēl karalienei valkāt sarkanu karstu čības un dejot tajās, līdz viņa nokrīt mirusi. Noteikti nav stāsts, kas piemērots Disneja mērķauditorijai.
Pelnrušķīte - mazā stikla čībiņa
Pelnrušķīte ir balstīta uz Čārlza Pero pasaku Pelnrušķīte vai mazā stikla čība , kas savukārt balstās uz tautas pasaku, kas pazīstama kā Mazā stikla čībiņa . Perrault stāsts ir diezgan līdzīgs Disneja versijai, tikai ar divām bumbiņām, nevis vienu, un tas ir otrajā, kad Pelnrušķīte zaudē stikla čību. Kad tiek atklāts, ka viņa ir meitene no balles, viņas ģimenes locekļi lūdz piedošanu un viņa piekrīt. Tomēr ir vēl viena versija Mazā stikla čībiņa ko veica brāļi Grimmi, kas, kā gaidīts, iegūst tumšu pagriezienu. Grimmi veica daudz izmaiņu, piemēram, ar zelta čībām, taču lielākā no tām ir tā, ka Pelnrušķītes baloži plēsa viņas māsas acis kā sodu par to, ko viņi viņai darīja (kuri, starp citu, sagrieza pirkstus un papēžus, lai viņi varētu mānīt princi un likt čībiņai derēt). Disneja Pelnrušķīte ir balstīts uz Perrault versiju, tāpēc Grimma nežēlība pat nebija iespēja.
Miega skaistule - mazā Briar Rose
Guļošā skaistule ir balstīts arī uz Čārlza Pero versiju, kuras pamatā ir klasiska nezināma autora pasaka. Perrault pasakā ir septiņas fejas (ieskaitot ļauno), nevis trīs, un princese nav spiesta atstāt pili pēc viņas nolādēšanas. Paiet simts gadi, pirms princis izspiego pili, kas paslēpta starp kokiem, zariem un ērkšķiem. Nonākot princeses kamerā, viņu pārsteidz viņas skaistums un ar skūpstu salauž burvību. Pamodās princese un pārējā pils, un viņa vēlāk apprecas ar princi. Viņiem ir divi bērni, kurus viņi tur slepenībā no prinča mātes, kura ir ogre cilts. Kad ir pienācis laiks viņu satikt, Ogress karalienes māte pavēl pavāram sagatavot bērnus un jauno karalieni vakariņām, bet labsirdīgais pavārs viņus aizstāj ar jēru, kazu un briežiem. Ogrese to uzzina un sagatavo kublu ar odzēm un citām radībām, bet, kad karalis atgriežas un Ogreses daba ir atsegta, viņa metas vannā - un karalis un jaunā karaliene beidzot spēj dzīvot laimīgi.
Runājot par Disneja stāstu, bieži tiek apspriesta agrāka stāsta versija, un tā ir Giambattista Basile versija. Tajā princesi atklāj klejojošais karalis, kurš viņu izvaro un atstāj grūtnieci (kamēr joprojām ir bezsamaņā). Princesei piedzimst dvīņi, no kuriem viens izsūc šķembu no pirksta, pamodinot viņu. Karaļa sieva, uzzinot par princesi un bērniem, pavēl tos pagatavot, bet pavārs tos izglābj. Ir viegli saprast, kāpēc Disnejs nolēma izvēlēties Perrault versiju un izlaist Ogress daļu, kas patiesībā nebija tik aktuāla (ne arī draudzīga bērniem).
Mazā nāriņa
Mazā nāriņa ir pasaka, kuru sarakstījis Hanss Kristians Andersens, un tā ļoti atšķiras no Disneja priecīgās un muzikālās versijas. Filma sekoja jaunās princeses nāras pamatnoteikumam, kas iemīlas izskatīgā princī un lūdz palīdzību Jūras raganai, kura noteiktos apstākļos pārvērš viņu par cilvēku. Tomēr oriģinālā pasakā nāriņa ragana brīdina, ka viņa nekad nevarēs atgriezties jūrā, un, kamēr viņa varēs dejot un staigāt, viņa pastāvīgi jutīsies tā, it kā viņa staigātu ar asiem nažiem un pastāvīgi asiņo - papildus tam, ka nerunā, kad dod viņai mēli un balsi. Nāra iegūs arī dvēseli, ja viņa panāks, lai princis viņu mīlētu un apprecētu, bet, ja viņa to nesasniegs, viņa nomirs no salauztas sirds un pārvērtīsies par jūras putām. Princis beidzot apprecas ar citu princesi, un nāras māsas atnes viņai no raganas dunci (kas viņiem tiek dota apmaiņā pret matiem), lai viņa nogalinātu princi un ļautu viņa asinīm pilēt uz viņas kājām, tādējādi atkal kļūstot par nāru. Nāra atsakās, un rītausmai iestājoties, viņa iemet dunci un sevi ūdenī, kļūstot par jūras putām - bet arī gaisa meita, kas pēc 300 gadu labiem darbiem cilvēces labā beidzot celsies Debesīs.
Skaistule un briesmonis
Skaistule un briesmonis pamatā ir Žannas-Marijas Leprinces de Bomontas tāda paša nosaukuma pasaka, kura patiesībā saīsināja un pārrakstīja Gabriellas-Suzannas Barbotas de Vilnēvas stāstu. Bomonta versijā Bellai ir pieci brāļi un māsas, un, ierodoties zvēra pilī, viņa tiek informēta, ka tur ir saimniece, un tāpēc zvērs viņai paklausīs. Viņa atgriežas mājās uz nedēļu, un māsas plāno viņu turēt ilgāk, lai dusmotu Zvēru un liktu viņam apēst Belle. Vēlāk viņa atgriežas pilī un atklāj, ka viņš mirst, tāpēc atjauno viņu dzīvē. Ap pili ir dzīvi objekti, lai arī tie nav tik jautri un izpalīdzīgi kā Disneja pasakā minētie, un Belle ir arī laipna, labi lasāma un tīra sirds.
Aladins
Aladins ir tautas pasaka, kas, lai arī nav daļa no oriģinālā teksta Tūkstoš un vienas nakts grāmata (Arābu naktis) , bieži vien ir saistīta ar to. Pasaka ir mainījusies katrā pārstāstīšanas reizē, bet būtībā tas ir stāsts par nabadzīgu jaunu ne'er-do-well, vārdā Aladdins, Ķīnas pilsētā. Viņu pieņēmis burvis, kurš vēlas, lai viņš palīdz viņam izgūt eļļas lampu no burvju alas. Burvis divreiz šķērso Aladinu, bet, kad viņš nēsā pēdējā burvju gredzenu, viņš to noberzē un atbrīvo džinu, kurš palīdz viņam izkļūt no alas. Lampā ir otrs, jaudīgāks džins, kuru Aladdina māte atbrīvoja, to tīrot. Tas ir šis džins, kas palīdz viņam kļūt bagātam un apprecēties ar princesi Badroulbadūru (viegli saprast, kāpēc tas tika mainīts uz Jasmine). Starp burvi un Aladinu, kuriem katram ir džins, rodas konflikts, bet Aladins galu galā viņu uzvar un vēlāk kļūst par sultānu. Princesei pasakā nav daudz klātbūtnes, un Disnejs viņai piešķir lielāku lomu un pareizu attīstību.
Pokahontas - Matoaka
Pokahontas nav balstīta uz pasaku, bet gan uz Amerikas pamatiedzīvotājas Matoaka dzīvi, kas pazīstama kā Pokahonta, bet ar lielām atšķirībām. Pēc Džona Smita teiktā, Pokahonta metās pāri viņa ķermenim, lai pasargātu viņu no Powhatan tautas nogalināšanas, taču tam nav pierādījumu. Tomēr kolonisti nolaupīja Pokahontu, lai izpirktu viņas tēva turētos angļu ieslodzītos. Viņa tika mudināta pievērsties kristietībai un 17-18 gadu vecumā apprecējās ar tabakas audzētāju Džonu Rolfi, un viņai piedzima dēls Tomass Rolfe. Viņa tika prezentēta angļu sabiedrībai kā civilizēta mežonīgā piemērs, un viņa nomira no nezināmiem cēloņiem, vecumā no 20 līdz 21 gadiem. Patiesais Pokahontas stāsts ir tālu no Disneja prezentācijas, un ir viegli saprast, kāpēc filma ir tik kritizēta gadiem, jo tas daudz ko izlaida un izdomāja tikai tāpēc, lai pastāstītu ģimenei draudzīgu stāstu.
Mulan-Hua Mulan
Mulans ir balstīts uz ķīniešu leģendu par Hua Mulanu, un tam ir daudz versiju, taču tie visi saglabā pamatnoteikumu jaunai sievietei, kura pārģērbjas par vīrieti, lai ieņemtu tēva vietu armijā. Mulana 12 gadus pavada armijā un atsakās no oficiāla amata, tā vietā lūdzot kamieli, lai viņa nēsātu mājās. Tomēr Chu Renhuo versijā ar nosaukumu Sui un Tang romantika , Mulana atgriežas dzimtenē tikai tad, kad konstatē, ka viņas tēvs ir miris, māte apprecējās atkārtoti, un Khans viņu bija uzaicinājis kļūt par viņa radinieci. Mulana sevi nogalina un atstāj vēstuli savam līgavainim.
Princese un varde
Princese un varde ir brīvi balstīts uz romānu Vardes princese Autors: E.D. Beikers, kas savukārt balstās uz pasaku Vardes princis autori brāļi Grimmi. Filma nav līdzīga romānam, un tajā ir iekļauta tikai sieviešu varoņu koncepcija, kura noskūpsta princi, kas pārvērsts par vardi ar nolūku mainīt burvestību, lai pati pārvērstos par vardi. Romānā galvenā varone tomēr ir princese Emma, Grassinas brāļameita, pašreizējā Zaļā ragana. Pēc daudzām nepatikšanām, lai atrastu raganu, kura nolādēja princi (viņas vārds ir Eadriks), Grasina palīdz viņiem iegūt Emmas lāsta maiņas aproci, kuru nozaga ūdrs, un abas vardes skūpstās, lai izjauktu lāstu. Izrādās, ka ūdrs ir vecais Grassinas mīļākais, kuru nolādēja viņas raganas māte, un Emma un Eadriks pārliecina savus vecākus, ka viņi ir atraduši paši savas patiesās mīlestības. Tomēr Grimm versijā princese draudzējas ar vardi, kurai sākotnējā versijā viņa lāsts ir salauzts, kad princese viņu meta pret sienu, bet mūsdienu versijās tas tika mainīts uz skūpstu. Disnejs to mainīja par stāstu, kas nav tipisks princese, ar varoņiem, kuri mācās viens no otra, un padarīja Tianu par pirmo afroamerikāņu Disneja princesi.
Tangled - Rapunzel
Sapinies ir vēl viens stāsts, kas aizgūts no brāļu Grimmu pasakas ar nosaukumu Rapunzel . Tajā grūtniece piedzīvo alkas pēc rapunzela, kas aug burvju dārzā. Burve pieķer vīru, kurš nozog augus, un ļauj viņam apmainīt visu nepieciešamo rapunceli apmaiņā pret bērnu, tiklīdz tas piedzimst. Burve viņu nosauc Rapunzel , un, ieslēdzot viņu 12 gadu vecumā, ieslēdz viņu tornī, apciemojot viņu, stāvot zem torņa un izsaucot viņu, lai ļautu viņai nolaisties īpaši gariem matiem. Tad princis, braucot pa mežu, dzird viņu dziedam un sāk bieži viņu apmeklēt. Burve beidzot to uzzina un iemet Rapunzelu tuksnesī. Tikmēr viņa saskaras ar princi, un viņš nokrīt no torņa, nolaižoties uz ērkšķiem, kas, lai arī salauž viņa kritienu, atstāj viņu aklu. Galu galā viņš atkal satiekas ar Rapunzelu (un viņu dvīņu bērniem) mežā, un viņas asaras atjauno viņa redzi.